Oļegs Solodovs: Esmu pret terminu „informatīvais karš”

cover Solodov OG_09_2015

Jaunā Latvijas (Baltijas, Eiropas) krievvalodīgā kanāla ideja, šķiet, ir mirusi vēl nedzimusi. Nav nekāds brīnums. Televīzijas skatītāju auditorijas pētījumi liecina, ka ar smadzenēm televīzijas skatītāju krievvalodīgajā daļā viss ir kārtībā, bet Latvijā patlaban strādājošie mediji pilnībā nodrošina gan objektivitāti, gan viedokļu plurālismu. Tomēr norūpējušies Latvijas politiķi turpina ap sevi meklēt “Kremļa roku”. Par dažu ekspertu novecojušajiem kompleksiem un Baltijas mediju tirgus perspektīvām “Otkritij gorod” sarunājas ar mediju koncerna “Baltijas Mediju Alianse” valdes priekšsēdētāju Oļegu Solodovu.

70% krievvalodīgo Latvijā izvēlas Rietumu ziņas

Oļeg, Jūs nelutināt žurnālistus ar intervijām. Tomēr nesen, godīgi sakot, pārsteidzāt ar īstu sensāciju. Sarunā ar “Dienas” korespondentu Jūs pateicāt, ka 70% krievvalodīgo izvēlas Rietumu ziņas, un tikai 30% piekrīt Kremlim. No kurienes Jums šādi dati?

Tā bija top 50 Latvijas mediju ekspertu aptauja. Viņi saņēma anketu ar 200 Latvijas medijiem ar piedāvājumu atzīmēt, kuri no tiem ir prokrieviski, izteikti prokrieviski, prorietumnieciski un izteikti prorietumnieciski – četri atbilžu varianti. Vēlāk rezultāti tika pārlikti uz mediju reitingiem un izrādījās, ka prokrieviskos medijus kopsummā skatās, klausās un lasa 30% auditorijas.

Pie mums cilvēki ir pietiekami pragmatiski, visdrīzāk, viņi lasa un skatās gan vienus, gan otrus, tostarp analizējot. Tāpēc neuzskatu, ka Latvijā ir kaut kāds apdraudējums vārda brīvībai.

Vai savus telekanālus uzskatāt par prokrieviskiem vai prorietumnieciskiem?

Ja raugāmies pēc saturiskā apjoma, tad, protams, mums vairāk tā ir no Krievijas. Ukrainas programmu, kuras tiek gatavotas krieviski un satura ziņā ne ar ko neatšķiras no Krievijas programmām, mēs iepērkam mazāk. Bet, tā kā Pirmajam Baltijas kanālam ir arī otrs, Latvijas puses viedoklis, es to vairāk nodēvētu par neitrālu. Kanālā NTV Mir ir vairāk seriālu, tur tiek rādīts galvenokārt Krievijas produkts, tāpēc to var dēvēt par prokrievisku. Tomēr atkārtoju, ka kopumā skatītāju, klausītāju un lasītāju proporcija, kuri izvēlas prokrieviskos un prorietumnieciskos medijus, ir 30% pret 70%. Tātad patiesībā baidīties nav, no kā.

Ar ko tādā gadījumā saistāt apsūdzību pret krievvalodīgajiem kanāliem, kuri bieži izskan no Latvijas politiķu puses?

Domāju, ka pamatā tas saistīts ar konkurences cīņu tirgū. Tajā mums patiesībā ir divi spēlētāji – mūsu mediju holdings “Baltijas Mediju Alianse” un zviedru “MTG TV Latvia”. Par vēl vienu lielu spēlētāju uzskatāms LTV, bet šajā kanālā grib izņemt komercreklāmu, tāpēc paliks divi spēlētāji. Skaidrs, ka ikviens vēlas iegūt lielāko tirgus daļu uz ģeopolitiskās situācijas rēķina vai kaut kā citādi.

Televīzija krieviski – tas tagad ir kā karsts kartupelis: visi apspriež, vieni baidās, citi biedē. Kā Jūs domājat, vai krievvalodīgajai auditorijai ir kaut kādas īpatnības, kuras jāņem vērā televīzijas menedžerim?

Laikam jā. Mēs neuzspiežam savu viedokli skatītājiem, mēs cenšamies paredzēt viņa viedokli un mēģinām pārāk no tā neattālināties. Piemēram, ļoti daudzi mūs apsūdzēja par to, ka atbalstījām referendumu par krievu valodu. Tomēr mēs to nevarējām neatbalstīt tāpēc vien, ka ļoti daudz cilvēku, īpaši nepilsoņu, bija par otras valsts valodas piešķiršanu krievu valodai. Viņi ir mūsu skatītāji, un pretoties viņu viedoklim būtu muļķīgi un nepareizi. Pat no biznesa viedokļa. Mēs pietiekami labi pazīstam savu auditoriju, daudz analizējam, veicam aptaujas. Jā, mēs esam atkarīgi no mūsu auditorijas un esam ar to saistīti. Tāpat kā restorānā, kurp vienmēr iegriežas cilvēki, kuri nāk pastāvīgi – tie ir viņu klienti, viņi tos ciena un nekad neko neizdarīs pret viņiem.

Tomēr nevaram noliegt, ka ziņas pēdējā laikā kļuvušas par informācijas kara lauku, un šai ziņā televīzija ir ne tik daudz masu informācijas līdzeklis, cik masu propagandas līdzeklis…

Man nepatīk termins “informācijas karš”. Jo karš ir tad, kad šauj un nogalina. Pareizāk laikam būtu runāt par kaut kādu masu mediju grupējumu savstarpēju cīniņu. Šai gadījumā, ja skatāmies no ģeopolitikas viedokļa, šāds cīniņš notiek starp prorietumnieciskajiem un prokrieviskajiem medijiem, kuriem ir diametrāli pretēji uzskati. Mūsu Ziņu dienests nemēģina īpaši izcelt ne vienu, ne otru viedokli, mēs cenšamies sniegt objektīvu informāciju. Bet galvenais, lai tiktu ievērots viedokļu plurālisms. Proti, ja kāds kaut ko pateicis Krievijā, noteikti ar to ejam pie mūsu politiķiem, lai viņi sniegtu savus komentārus šai jautājumā. Un viņi tos izsaka, bez problēmām. Uz mūsu ziņām labprāt nāk visi – gan Latvijas prezidents, gan Saeimas deputāti, gan citas nozīmīgas personas.

Vai “Euronews” ziņas, kas nesen iekļautas programmas tīklā, ir kaut ko devušas, vai arī tās bija tikai nepieciešamība radīt līdzsvaru starp Rietumu un Krievijas viedokļiem?

Vairāk, protams, līdzsvaram, jo mums pastāvīgi tika teikts, ka mēs neievērojam viedokļu daudzveidību utt. Uzskatu, ka Pirmais Baltijas kanāls šajā ziņā vispār ir teicamnieks. Paskatieties, kā mums tūlīt pēc Krievijas ziņām seko Latvijas ziņas, kurās ikviens politiķis var komentēt tā paša Žirinovska vārdus, proti – pastāv viedokļu plurālisms. Plus vēl paņēmām “Euronews” ziņas, lai atspoguļotu kopējo ģeopolitisko ainu. Es pie mūsu konkurentiem – citos Latvijas kanālos – neredzu, ka tur Krievijas viedoklis kaut kādos jautājumos būtu pārstāvēts, tur visi pūš vienā stabulē.

Kāpēc zviedru MTG nedēvē par “Kremļa roku”

Vai jūtat kaut kādu pastiprinātu varas iestāžu uzmanību pret jums? Monitorings ir tikpat skarbs kāds bija līdz šim?

Protams. Ja vien būtu spējuši kaut ko atrast, sen jau būtu inkriminējuši jebkuru gadījumu. Protams, mēs cenšamies, nepārkāpjam likumus. Mums procesā ir vairākas administratīvās tiesvedības, un mēs uzskatām, ka uzvarēsim tajās. Bet tā – mērķis ir: ja ne slēgt mūs, tad noteikti radīt problēmas, un mēs pat zinām, no kurienes tas nāk.

No kā tieši?

Domāju, ka te ir divas puses – konkurenti un politiķi, kuri vēlas pareklamēties, jo pretkrievijas temats ir ļoti populārs politiķu vidū. Tas taču ir tik vienkārši – nekas nav jādara, vienkārši pastāvīgi jāatkārto, ka krievi nāk, un ar to nopelnīt punktus iekļūšanai Saeimas deputātos…

Jūs nesen saņēmāt licenci uz 10 gadiem. Vai tagad varat gulēt mierīgi?

Protams, ka ne. Licence uz 10 gadiem, neapšaubāmi, ir labi. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka pastāv mehānismi, kas ļauj atņemt licenci, tos neviens nav atcēlis.

Jūs strādājat ar Krievijas saturu, tās pašas ziņas… Pirmais Baltijas kanāls ziņas izmanto tādas, kādas tās ir, vai tomēr tās iziet cauri kaut kādam filtram?

Protams, mēs vienmēr caurskatām ziņas pirms to iznākšanas. Mums strādā speciāls cilvēks, kurš gatavo pilnu ziņu atšifrējumu. Es to saņemu vakarā, lai būtu skaidrs, kurš ko pateicis un kur rīt varētu būt problēmas.

Un tomēr pārmetumi pret Krievijas kanāliem paliek…

Tomēr ievērojiet atšķirību uzbraucienos mums un mūsu konkurentiem. Kāpēc es runāju par konkurentiem? Jo kanālu “RTR Planēta” pašlaik translē MTG, viņi ievieto tajā reklāmu. Bet tas taču ir simtprocentīgs Kremļa kanāls, te nav nekādu šaubu. Tostarp nekādu sankciju pret MTG Group nav, viņi to drīkst darīt, jo tie ir savējie. Bet mēs pārraidām citus Krievijas kanālus, un visi fokusējas tieši uz mums. No tā es izdaru secinājumu: pret mūsu grupu izturas aizspriedumaini, neraugoties uz to, ka pie mums ir Latvijas kanāls.

Bet Latvijā “RTR Planēta” taču uz laiku tika slēgta…

Un tomēr MTG neviens nedēvē par “Kremļa roku”. Bet ar ko mēs atšķiramies no MTG? Mēs pērkam Krievijā ražotu produkciju, un mums piekarina Kremļa birku. Ar tādiem pat panākumiem varētu teikt: visi, kuri izmanto Gazprom gāzi, ir Kremļa aģenti.

Tad kāpēc neatrisināt problēmu, reģistrējoties kaut kur Londonā vai tai pašā Zviedrijā?

Mums Londonā jau ir divi kanāli – gan REN, gan NTV Mir. Bet Pirmais Baltijas kanāls vēsturiski savu licenci saņēmis Latvijā. Kāpēc gan mums būtu jāaiziet uz Londonu? Vai mēs esam kaut kur vainīgi? Ja ir aizrādījumi, mēs esam gatavi tos uzklausīt, izlabot, ja nepieciešams. Bet es neuzskatu sevi par vainīgu un negrasos nekur aiziet. Mēs esam veiksmīga komercstruktūra, mums ir pozitīvs saldo, un laikam mūsu konkurentiem skauž. Tāpēc arī parādās visādas birkas, kuras mums cenšas piekarināt…

Par komerciālās veiksmes noslēpumu es pat nevaicāšu, jo ir acīmredzams, ka Krievijā veidotie televīzijas šovi, filmas un citi kvalitātes ziņā pārspēj Baltijas producentu veidoto produkciju. Tātad – viss noslēpums ir saturā?

Protams, kvalitatīvs saturs ir viena no telekanāla popularitātes sastāvdaļām. Bet neviens taču netraucē mūsu konkurentiem to iegādāties, un viņi to arī dara. Igaunijā daudz pērk Krievijas saturu, to tulko, filtrē, un igauņi skatās Krievijas seriālus…

Latvijā jau ne pirmo mēnesi tiek runāts par nepieciešamību izveidot krievvalodīgu valsts kanālu. Vai, Jūsuprāt, šādam kanālam ir jēga?

Domāju, ka pati šāda kanāla ideja tirgū neko daudz neizmainīs. Nu, būs tam 1% daļa, maksimāli – 1,5%. Pat tukšam ledusskapim ir 3-4 skatījumi dienā. No komercijas viedokļa tas ir tukšs gājiens. Vēl jo vairāk tāpēc, ka no sabiedriskajiem kanāliem grib izņemt reklāmu. Proti – nākotnes nav. Tāds kanāls saistīts ar lielām izmaksām. Ja grib pirkt, piemēram, Krievijas saturu, ar to var būt lielas problēmas, īpaši krīzes dēļ. Krievijas Pirmais kanāls produkciju ražo tikai sev, RTR tikai sev. Viņiem ir starptautiskās versijas, kurās viņi šo saturu lieliski monetizē. Bet neatkarīgās kompānijas, kas ražoja saturu, šo ražošanu Krievijā ir samazinājušas par 90%. Praktiski atrodas tuvu nullei. Ko gan tur vēl lai pērk, es nesaprotu. Veidot savu produktu? Mums ir ļoti vāja žurnālistika, īpaši krievvalodīgā. Šeit nav ko slēpt – cilvēku nav, mācīt nav kam, un kurš gan ar to nodarbosies?! Bet algas, režija, gaisma – tas viss maksā naudu. Rezultātā sanāk, ka nopirkt kādu Krievijas seriālu ir lētāk, nekā radīt savu produktu. Ekonomiski tā ir strupceļa situācija.

Es saprotu tā, ka galvenais šāda kanāla mērķis ir nevis komercija, bet gan kontrpropaganda, cīņa par prātiem. Bet, lai 70% prorietumnieciskās auditorijas kāpinātu līdz 90%, nepieciešami 10-15 šādi kanāli un pilnīgi citas investīcijas. Vai arī otrais ceļš – visu slēgt un nostiprināt vienu dominējošo viedokli visā valstī. Un punkts.

Plānos – Somija, Polija, Čehija, Slovākija 

Sakiet, lūdzu, vai tiekaties ar Krievijas Pirmā kanāla vadību? Vai draudzējaties?

Draudzējamies? Nē. Tiekamies? Jā.

Vai pēdējā gada laikā attieksme pret Jums, pret Latviju, Krievijā mainījusies? Vai nejūtat piesardzību: sak’, jūs taču esat rietumnieki, ne mūsējie?

Domāju, ka ne, jo mūsu attiecībām ir sena vēsture – drīz būs 20 gadu. Pirmkārt, uzticēšanās, otrkārt, mums tomēr ir absolūti komerciālas attiecības. Ja 20 gadu laikā viss noritējis sekmīgi, kādi gan vēl var būt jautājumi?

Kā virzās jūsu plāni par jaunu kanālu atvēršanu kaimiņvalstīs?

Mēs izvirzījām mērķi katru gadu atvērt pa vienam kanālam. Diemžēl palaist kanālu Lietuvā 2015. gadā neizdevās, tur nepavisam neveidojas investīcijām labvēlīga atmosfēra. Tāpēc mēs pārcēlāmies uz Igauniju un palaidīsim kanālu tur.

Kad?

Domāju, jau oktobrī.

Kanāls būs krieviski?

Nē. Tas būs krievu saturs ar igauņu subtitriem, kas pilnīgi orientēts uz igauņu skatītāju. Tas būs izklaides kanāls bez ziņām. Tur tiks igauniski ieskaņota “starpprogramma”, arī visa reklāma būs igauniski. Kāpēc mēs pie tā nonācām? Jo redzējām, ka Igaunijas kanālos skatās Krievijas produktus, piemēram, tos pašus seriālus. Reitingi tiem pieaug, un tas ir ļoti labs rādītājs. Tāpēc mēs nolēmām Igaunijā palaist savu kanālu. Nezinu, kas no tā iznāks, bet skaitļi liecina, ka tam būtu jānostrādā. Mēs veicām socioloģiskās aptaujas Igaunijā par to, kas ir labāk – ieskaņot saturu divbalsīgi vai titrēt? Un igauņi teica – lai būtu titri. Jo vienkāršajam igaunim, es nerunāju par politiķiem, oriģinālvaloda, kādā ieskaņots produkts, nav svarīga – viņi tik ļoti pie tās pieraduši, ka tur visus kanālus pat neapskaņo. Ne tāpēc, ka tas ir mazliet dārgāk, bet tāpēc, ka tas nav nepieciešams.

Kāda tendence ir Latvijā?

Latvijā balss ieskaņošana ir vajadzīga, Lietuvā arī.

Jūs esat ambiciozs cilvēks, esat pieradis nolikt sev augstu latiņu. Kādi mērķi Jums ir patlaban?

Mēs vēlamies iziet ārpus Baltijas valstu robežām, eksportēt savu produkciju tālāk – uz Somiju, Poliju, Čehiju, Slovākiju. Mums jau ir darba pieredze Igaunijā un Lietuvā. Es neredzu problēmas, piemēram, Polijā izveidot tādu pat kanālu kā Igaunijā. Poliski visu var apskaņot. Tāds projekts sola labu ienesīgumu, jo Krievijā mēs tāpat pērkam saturu trim valstīm. Pirksim arī ceturtajai – vairumā tas būs pat mazliet lētāk.

Divvalodīgs kanāls nav iespējams

Jums bija mēģinājums ar latviešu auditoriju, kad veidojāt divvalodīgu programmu. Vēlāk no tā atteicāties. Kāpēc?

Redzat, vienā kanālā veidot divvalodību nav iespējams.

Bet Ukrainā divvalodu ēters nav retums…

Ukrainā ir cits stāsts, tur 99% iedzīvotāju runā krieviski. Un vēl – paskatieties, kādi konkurenti ir Ukrainas kanāliem. Viņi taču Krievijas kanālus atslēguši, tur tagad var rādīt jebko – tāpat skatīsies, jo nekā cita jau nav.

Igaunijā arī ir programmas, kur cilvēki runā divās valodās bez tulkojuma. Bija pat tādi sarunu šovi. Latvijā neviens kaut ko tādu nav mēģinājis. Kāpēc?

Zināt, vienu šādu programmu izveidot var. Tomēr konceptuāli kanālam jāvirzās kaut kādā vienā virzienā. Ir jābūt skaidram: tas ir mans mīļākais kanāls, es to skatos, jo man patīk programmu tīkls, man patīk pasnieguma veids, tas ir manā valodā. Proti, jābūt visiem šiem kritērijiem. Tagad uz mirkli iztēlojieties, ka cilvēkam šai kanālā piedāvā divvalodību. Viņš, protams, aizies. Bet kas atnāks vietā? Liels jautājums. Mēs saskatām riskus, tāpēc vairs neeksperimentējam.

Tirgus mainās, arī mums jāmainās

Vai grūti veidot biznesu tik mazā tirgū?

Pagaidiet, vai tirgus ir mazs vai liels – tie taču ne ar ko neatšķiras, izņemot naudas apjomus. Bet jāstrādā ir tieši tikpat daudz kā visur citur. Mēs par tirgu nesūdzamies. Savas pastāvēšanas gados esam guvuši lielāku peļņu, ja salīdzinām ar citiem TV medijiem, ar LNT vai TV3. Viņi dzīvoja tikai no reklāmām, bet mēs – no reklāmas un distribūcijas.

Protams, tagad daudz kas ir mainījies. Kad mēs sākām, mums reklāmdevēju proporcija bija šāda: 80% lokālo klientu un 20% – Rietumu. Vēlāk – 50 pret 50. Bet tagad laikam 95 pret 5 par labu Rietumiem. Proti, vietējais bizness sašaurinās gandrīz pilnībā. Tas, protams, ir slikti gan valstij, gan budžetam. No peļņas viedokļa mums tas ir labi, jo nodrošina stabilitāti. Mēs saprotam, ka Unilever, Procter te nav uz vienu dienu, viņi prot plānot. Tam pašam Procter reklāmas video maksā teju 100-200 tūkstošus dolāru. Viņi to izveido, adaptē visām valstīm, attiecīgi viņiem tas ir lēti, arī satura kvalitāte ir pilnīgi cita. Tur veselas aģentūras strādā pie saukļiem, katru reizi kaut ko maina. Bet vai šeit to var atļauties, piemēram, kāds autoserviss? Televīzijas reklāmas specifika nav viņiem piemērota. Un runāt, ka kaut kas atgriezīsies… Valdībai būtu jāatbalsta mazais un vidējais bizness ar nodokļu politiku, ar banku kreditēšanas sistēmu… Bet te pēdējās kapeikas grib aplikt ar nodokļiem, lai tikai firmiņa aizvērtos. Es nesaprotu, ar kādu nolūku tas tiek darīts…

Kāda ir Jūsu attieksme pret interneta televīziju? Vai tā apdraud klasisko TV?

Lineārā, klasiskā televīzija patiesībā šodien veido teju 80%, varbūt mazliet vairāk. Amerikā interneta televīzijas daļa sasniedza pat 52%. Tomēr arī tur notika kritums, un patlaban klasisko televīziju tur skatās jau 54%. Cilvēki no interneta atgriežas pie televīzijas.

Pie mums, acīmredzot, lineārajai televīzijai arī nepaliks 80% auditorijas?

Iespējams, Latvija attīstīsies pēc tiem pašiem tehnoloģiskajiem standartiem kā visa pasaule, ja nu vienīgi mazliet lēnāk nekā Amerika. Un arī mēs nonāksim pie šiem 50%. Vienkārši auditorija aizies no viena tehnoloģiskā modeļa pie cita, bet pati noteikti paliks.

Jūs tam gatavojaties, pārkārtojaties?

Protams. Mēs pašlaik palaižam projektu, kurā visi mūsu kanāli būs gan planšetdatoros, gan telefonos, gan internetā.

Es domāju, ka lokālā lineārā televīzija paliks kaut vai tā iemesla dēļ, ka cilvēki dalās konservatīvajos un modernistos, un šis dalījums pāriet no paaudzes paaudzē. 50 pret 50 – tā ir tāda ideālā aina. Ja mēs būsim gan tur, gan tur, mēs neko nezaudēsim.

Protams, šeit ir arī komerciālā nianse: reklāma, kuru skatītājs redzēs internetā, var nesakrist ar to, ko redzēs kabeļtelevīzijā. Bet tās arī ir tehnoloģijas. Šodien neatbilst, bet rīt jau atbildīs. Es domāju, ka lineāro ar interneta apraidi kaut kad apvienos, tā monetizēsies, un būtībā televīzija būs tikai ieguvēja. Jo saturs ir jāražo, un tas ir galvenais. Internets ir satura pasniegšanas forma, jo – kam pieder saturs, tas arī būs zirgā.

Facebook un Google pārņems visu

Tas ir, Jūs neticat, ka Internets pilnīgi aprīs tradicionālo televīziju?

Es reiz lasīju tādu fantastikas un analītikas miksli, ka nākotnē, pēc gadiem 20, mēs atgriezīsimies atpakaļ tur, kur bijām, ka sociālie tīkli ilgāk par 15 gadiem neizdzīvos.

Bet tā tieši ir “fantastika”. Pagaidām viss izskatās tā, ka globālie sociālie tīkli neatstās vietējiem interneta resursiem ne gabaliņu telpas…

Tādi draudi pastāv. Paraugieties, mums bija tāds sociālais resurss One.lv, tirgus līderis. Atnāca Facebook, un viss. Domāju, ka mūsu interneta TOP izdevumus, tādus kā Delfi, iespējams, gaida tāds pat liktenis kā One.lv. Pagaidām tie pastāv tāpēc, ka tos lasa, pie tiem ir pieraduši. Tomēr viņiem peļņa ir tikai no reklāmām. Bet tagad uz mirkli iztēlojieties, ka Facebook vai Google tādos pat tempos, kā viņi palielina reklāmas apjomus, izpaudīsies mūsu valstī. Es nedomāju, ka no Delfiem daudz kas paliks pāri. Paliks tie, kam svarīgs šāds resurss no politiskās reklāmas viedokļa. Bet ar to vien neizdzīvosi…

Tāpēc es, godīgi sakot, patlaban īsti nesaskatu e-komerciju no reklāmas pārdošanas viedokļa Latvijas teritorijā. Investīcijas milzīgas, bet kāda atdeve? Teiksim, pēc 5 gadiem Facebook vai Google pārņems visus, viņiem šeit tēriņu vispār nav gandrīz nekādu. Viņi var radīt tādu dempingu, ka reklāma vispār maksās kapeikas. Plus viņu efektivitāte, jo visa auditorija tur sēž. Tieši tie, manuprāt, ir vislielākie draudi.

Piemēram, ko Facebook pašlaik dara Āfrikā? Palaiž dronus un piedāvā internetu bez maksas. Iztēlojieties, ka milzu augstumā karājas drons, tas barojas no saules un būtībā ir rūteris – dala internetu. Ar telefoniem tas pats.

Bet Āfrika ir tikai sākums. Facebook grasās dalīt bezmaksas internetu visā pasaulē, viņi pieteikuši šādu programmu līdz 2020. gadam. Es pavaicāju saviem tehniskajiem speciālistiem, cik tas reāli ir iespējams. Man pateica, ka nereāli. Bet pēc eksperimenta Āfrikā domāju, ka tas ir iespējams. Latviju viņi var noklāt ar desmit droniem un visu kontrolēt. Ja esi Facebook – no turienes bezmaksas internets, televīzija un tā tālāk. Apejot mūsu lokālos operatorus – Lattelecom, Baltcom – viss pagalam, viņi mums vairs nav vajadzīgi, viss būs bez maksas, vienā paketē un pie viena provaidera.

Jūs zīmējāt baisu ainu lokālajam biznesam…

Es nevēlos sēt paniku, vienkārši vēlos pievērst uzmanību, lai tie vīri Saeimā un domēs, kuri domā stratēģiski un kuriem rūp mūsu valsts, aizdomātos par globalizāciju – cik ļoti tā ir nepieciešama un cik ļoti mēs no tās varam nebaidīties. Jo no šāda viedokļa globalizācija ir sliktāka nekā neatkarības zaudēšana. Neatkarību zaudēji – to var atgūt ar virkni referendumu. Bet tehnoloģiskie procesi ir praktiski neatgriezeniski.

Tatjana Fasta

Ja Jums interesē aktuālie procesi mediju nozarē, bet Jūs interesējošā tēma sarunā nav skarta – uzdodiet savu jautājumu Oļegam Solodovam šeit